īss un kodolīgs secinājums.

Sēžu starp dzejas grāmatām un secinu :

Es neprotu atšķirt mūzu no mīlestības.

japāņu magnetafons. vilks nav paēdis , bet kaza ir dzīva.

bitīt matos, LŪDZU,
man vajag jaunus medību laukus !
Vecajos, kaza dzīva- aizbēga. Vilks nav paēdis, vilks visu laiku domā par kazu. Vēders jau sāp, kuņģis čokurā- vilks ļoti grib savu kazu . Vecie medību lauki nekam neder, ja nevari ne paēst, ne vienkārši gūt labsajūtu.


Es esmu sieviete medniece. Man tikai švaki ar redzi, neievēroju visus kumosus, kas gadās pa ceļam. Redzu tikai tās aizsargājamās sugas, un aŗī tās reti. Bet es esmu medniece.
Ar indes dzeloni astes galā, no tās nāvējošās sugas. Tā- caps - un ir !


Man vajag jaunus medību laukus. Man sāp vēders no šīs kazas, kas ar savu gardo smaržu pievilina mani, bet priekšā- elektriskais žogs- nedrīkst !
Medīt, medīt, medīt, medīt, medīt . Paēst. Izbaudīt. 


Kaza, man mīļā kaza. Neuztraucies, es Tavu smaržu vairs nejutīšu, tiklīdz tikšu pie jaunām smaržām, pie garšā, pēc kurām tiekties !


Āāā, LŪDZU, jaunus medību laukus. Sāp !