āā. zēē. dzeja. jaunums.

pirmdiena, 20.septembris, pulkstenis 2:52. atnāk vārdi.

Visskaistākā dāvana man

ir Tavas lūpas

Nu ne jau vienkārši tā - lūpas

- Tavas lūpas uz mana pleca

Nu ne jau vienkārši tā turu Tavas lūpas uz pleca

- Es ļauju tām skraidīt pa visu savu ķermeni

Nu ne jau tā vienkārši Tavas lūpas skraida

- Man patīk pa laikam tās noglāstīt

Nu ne jau vienkārši tās tikai noglāstu

-Es laižu ar Tavām lūpām spēlēties savas lūpas

Nu ne jau tā vienkārši mūsu lūpas spēlējas

- Tavas lūpas un manas lūpas- tās dejo

Nu ne jau tā vienkārši

- Tā pa īstam.

a.

āā. zēē. dzeja. II

Vēl no vecās dzejas. Kaut kas no pagājušā gada jūnija.

Vientulības skartie.

Vientulības skartie sadeg-
Sadeg savās pašu liesmās.
Atrodas un pazaudējas
Svešās mēlēs, svešās dziesmās.

Vientulības skartie noslīkst-
Noslīkst savās pašu as’rās.
Kur tā laime?- Šeit tās nava !
-Meklē citas Saules krastā!

Vientulības skartie sasalst-
Sasalst no tās tukšās sirds.
Tevi saucu- neatnāci,
Maskas nokrīt- esmu cits !