āā. zēē. dzeja. II

Vēl no vecās dzejas. Kaut kas no pagājušā gada jūnija.

Vientulības skartie.

Vientulības skartie sadeg-
Sadeg savās pašu liesmās.
Atrodas un pazaudējas
Svešās mēlēs, svešās dziesmās.

Vientulības skartie noslīkst-
Noslīkst savās pašu as’rās.
Kur tā laime?- Šeit tās nava !
-Meklē citas Saules krastā!

Vientulības skartie sasalst-
Sasalst no tās tukšās sirds.
Tevi saucu- neatnāci,
Maskas nokrīt- esmu cits !