Es jūtos kā tārps, uzmaukts uz āķa.
Uzmaukts, caurdurts.
Atstāts uz āķa sakalšanai.
Tu neturpināji.
Tu atstāji nepabeigtu, neizdarītu.
Neizmantoji mani, lai es pēcāk varētu nomirt.
Un miers.
Nē. Tu mani atstāji kailu uz auksta āķa.
Es mirstu, mirkstot savās asinīs.
Tās plūst gar manu miesu.
Man ir karsti.
Es sajūtu šo, savas asins smaržu.
Man ir karsti. Bet es mirstu.
Tā Tu mani atkal atstāji.
Pārdomāji.
Nemakšķerēsi.
Nē.
Tagad es mirstu.
Karsta un neizmantota.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru