trešdiena, oktobris 27, 2010

āā. zēē. dzeja. III

Neviens cilvēks nevar būt svešāks kā tas, kuru Tu kādreiz esi mīlējis. [EMR]
-Tā notiek.  Rakstīju tad, kad vēl nebijām iznīcinājuši skaistumu. Tad, kad vēl šķita tuvs un pazīstams.
Bet viss jau notiek uz labu. Un labi, ka lietas beidzās. Patiešām labi !



Klusumā.

Klusuma deja
Starp tevi un mani.
Kā lēnā vējā
Mēs izplēnam.

Klusuma spēles
Ar tevi un mani.
Kā mēmas mēles
Mēs norimstam.

Klusuma dziesma
Skan tevī un manī.
Kā baltkvēla liesma
Mums dvēselē.

Es klusumu dzeru,
Kā dzeru es tevi.
Es baidos būt skaļš,
Man vajag to-

Tavu kailumu kluso,
Tavu mieru kluso,
Tavu sirdi kluso,
Tavu burvību...

(21.03.2010)

Nav komentāru: