putns.

Es aizeju līdz ar gājputniem
Un atgriežos ar tiem
Ik pavasari
Lai vērtos torņu gaismā
Un klausītos bruģa mūzikā
Nolaisties pāri savai pilsētai
Kā putnam
Kā lietum
Saplūstot ar akmeni,
Jūtot tā smaržu
Tāds siltums mani pārņem esot
Vienīgajā vietā uz zemes
Un par to mirkli
Nekad neviens neko neteiks
Tas nebūs bijis
Tas ilgs mūžību
Tu uzvij no tā sev ligzdu
Kā putns
Katru pavasari no jauna
Savu pasauli izdziedāt
Atdodot to prom
Paturot mūžīgi
Krist
Nomirt lidojumā
Tā ir jēga
Dzīvē
Tā ir laime
Nāvē
Daudzpunkts
Nekad punkts

skaņa.

Es esmu pilnīgā skaņas varā.

Mūzikas, ritma, skaņas radīts transs.

Es esmu uzvilkta stīga- nāc un spēlē mani.

Bail, ka pārtrūkšu pati.

Šovakar biju klāt- Sāra Keina ĢITā
Galējs pārdzīvojuma spēks un ekspresija, emociju pilnīga izpausme, bez-vārdu ķermeniska izteikšanās.
Dusmas ir tik milzīga enerģija. Dusmas ir nāves enerģija.
Dusmas daudziem radīja dusmas un vēlmi tās izkliegt, izdejot, izspēlēt.
Man deva spēku. Milzīgu, koncentrētu spēka devu. 
Enerģijas nezūdamības likums.
Un Rubenis. Muzikāla ekstāze un cīņa ar gravitāciju. Domu skaņas izspēle.
Ak, kā uzvelk.

Zem pašas pirmās sniega pārslas,

kas nokrita šoziem,

pakrita mana dvēsele.

Tas izklausās briesmīgi.

Nē.

Tas ir kā pakrist zem debesīm.

Tas ir kā apsegties ar baltu tīrību.

Tas ir kā rotāties ar mieru.

Mana dvēsele bija pirmā, 

kas šoziem sajuta sniegu.

Mana dvēsele bija pirmā, 

kas šoziem pakrita.

Bet kāds zaigojošs un balts miers

guļ pār mani.

...gulēt zem pirmās sniega pārslas

-pēdējai pamosties pavasarī.

Tas ir miers.

ne sestdiena, bet iedvesmdiena.

Rīts sākās ar zvanu no pāris atspirdiznājuma varā esošiem kungiem ar tekstu- Annuška, brauc pie mums, mēs šļūksim ar pliku dibenu pa kalnu, Tav arī jāšļūc. Tā bija tikai neliela daļa, kauns pārējo stāstīt.


Pēc vēl pāris stundu miega un vēl vairāku stundu pasaules teātra vēstures apgūšanas, devos ciemā !
Ne pie tiem abiem, pie diviem daudz foršākiem- Baiba un Emīls.
Viens no fantastiskākajiem pāriem, ko pazīstu. Katrs pats par sevi burvīgs, bet kopā- prieka aparāts.
Pilnīgi noteikti - mana iedvesma.
Uz šādiem cilvēkiem skatoties, ticība Mīlestībai aug kā sēne pēc lietus.
Cilvēki, kas iedvesmo dzīvot ar smaidu un mīlot.
Un tā nu tas notiek.. satiec cilvēkus Stockmann un jau nākamajā vakarā sēdi viņu viesistabā ar plašu mūziku, fondue, zirdziņ vīnu un Yatzee !
Es jums saku, cilvēki- draudzējieties ! Cilvēki iedvesmo !


Sestdienas bieži vien ir Iedvesmdienas.
Tikpat bieži, cik (pēcballītes) Nedienas . hah.




Mēs ticam tam, ko redzam. Mēs redzam to, kam ticam.
Mēs esam tie, kas vēlamies būt. Ja ticam tam, ko vēlamies. Ja redzam to, ko vēlamies.
Viss ir tikpat materiāls, cik garīgs.
Cilvēks ir kopums.

katrai dienai sava krāsa.

Es sapratu, ka gribu visu atcerēties. Es gribu, lai ir iespējams atgriezt labāko no katras nodzīvotās dienas manā dzīvē.
Lai vai kas tas būtu- krāsas, gaismas, sajūtas, noskaņojums, notikums vai vienkārši aizķērušās domas.
Mēģināšu uzrakstīt sevi..


Vakar.
Kārtējā diena pierādījumam, ka nogurstam tieši no nekā nedarīšanas. Darbībai spēka vienmēr pietiek. Attiecīgi, spēka un laika vienmēr pietiek tam, ko mums patīk darīt.
Bija gara nakts ar pelmeņiem ,dzeju un skorpionu sarunām. 
Mums ir plāns. Mums ir vēlmes. Es domāju, ka kuru katru brīdi mēs to izdarīsim, jo ir pienācis laiks apmierināt savas vēlmes. Pašas gan sevi sakūdījām. Bet, kā saka- pats šķūnīti uzcēla, pats uguni pielaida, pats pažarniekus izsauca, pats palīdzēja nodzēst.


Vakar arī pirmais kucēns noslīcināts- pirmās sesijas pirmais eksāmens nokārtots ar vērtējumu "ļoti labi" .






Šorīt. Sals. Steiga. Sauli tādu nebiju redzējusi mēnešiem. Zeltā degoša lode. Mēs kā hipnotizēti tās varā. Jau miljardiem gadu. 




Es tagad pagulēšu. Tas nāk par labu galvai.
Rīt atkal.

gals un sākums. Rainim ir taisnība.*

Sākums ir daudzsološs. Tieši. Nepārnesti. 
Bet, ko lai saka- lai sāktu ko jaunu, jāatbrīvojas no kaut kā veca un lieka. 
Dažs atbrīvojies no zoba, es- no cilvēkiem.
Nav jāgaida pavasaris, lai izsviestu mēslus- dari to tagad !
Gadi liek nastu, arvien smagāku, tāpat kā bruņas spēcīgākas un kritērijus niansētākus,
bet bez tā mūsu patikšana pašiem pret sevi nebūtu argumentēta.

* Raiņa dzejas krājums "Gals un sākums" -

katras beigas ir kaut kā jauna sākums.