Es aizeju līdz ar gājputniem
Un atgriežos ar tiem
Ik pavasari
Lai vērtos torņu gaismā
Un klausītos bruģa mūzikā
Nolaisties pāri savai pilsētai
Kā putnam
Kā lietum
Saplūstot ar akmeni,
Jūtot tā smaržu
Tāds siltums mani pārņem esot
Vienīgajā vietā uz zemes
Un par to mirkli
Nekad neviens neko neteiks
Tas nebūs bijis
Tas ilgs mūžību
Tu uzvij no tā sev ligzdu
Kā putns
Katru pavasari no jauna
Savu pasauli izdziedāt
Atdodot to prom
Paturot mūžīgi
Krist
Nomirt lidojumā
Tā ir jēga
Dzīvē
Tā ir laime
Nāvē
Daudzpunkts
Nekad punkts
Un atgriežos ar tiem
Ik pavasari
Lai vērtos torņu gaismā
Un klausītos bruģa mūzikā
Nolaisties pāri savai pilsētai
Kā putnam
Kā lietum
Saplūstot ar akmeni,
Jūtot tā smaržu
Tāds siltums mani pārņem esot
Vienīgajā vietā uz zemes
Un par to mirkli
Nekad neviens neko neteiks
Tas nebūs bijis
Tas ilgs mūžību
Tu uzvij no tā sev ligzdu
Kā putns
Katru pavasari no jauna
Savu pasauli izdziedāt
Atdodot to prom
Paturot mūžīgi
Krist
Nomirt lidojumā
Tā ir jēga
Dzīvē
Tā ir laime
Nāvē
Daudzpunkts
Nekad punkts
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru