pirmdiena, janvāris 10, 2011


Zem pašas pirmās sniega pārslas,
kas nokrita šoziem,
pakrita mana dvēsele.
Tas izklausās briesmīgi.
Nē.
Tas ir kā pakrist zem debesīm.
Tas ir kā apsegties ar baltu tīrību.
Tas ir kā rotāties ar mieru.
Mana dvēsele bija pirmā, 
kas šoziem sajuta sniegu.
Mana dvēsele bija pirmā, 
kas šoziem pakrita.
Bet kāds zaigojošs un balts miers
guļ pār mani.
...gulēt zem pirmās sniega pārslas
-pēdējai pamosties pavasarī.
Tas ir miers.



Nav komentāru: