Šodien nevarēju saprast - vai cilvēkā cikliskums ir naturāla parādība arī garīgi ?
Nu kā- cilvēks parastais- depresija katru lietainu, pelēku rudeni, pārgurums katras ziemas beigās, kaķu laiks/ kaisles uzplūdi katru pavasari, patriotisma jūtu uzplūdi hokejā čempionāta, Līgo un valsts svētku laikā, mammas dabas mīlēšana uz lielās talkas laiku, apņēmība mainīties ( vai vismaz nekad vairs nedzert) ar katru 1.janvāri, un tā tālāk.
Britu zinātnieki ( vai arī Tu šeit iesmējies?) pēc īpašas formulas esot izrēķinājuši, ka gada draņķīgākā diena esot aptuveni pēdējā janvāra pirmdiena, bet laimīgākā pēdējā pirmdiena jūnijā .
Un..Katru gad' no jauna Krsitus bērniņš nāk..
KATRU GADU NO JAUNA .
Bet tā dziļi individuāli ir gadījies, ko ?
Kā tā var būt- tā pati pilsēta, tā pati iela, pat tas pats kvartāls. Tas pats scenārijs, tas pats iznākums un, ak jā, arī tie paši cilvēki. Tikai viena atšķirība- šoreiz vairāk apzinoties rīcību, šoreiz it kā gudrāki, it kā vairāk sevi saprotot, attiecīgi, nesaprotot pilnīgi neko .
Es vairs nepaļaujos ne uz ko, tāpēc es paļaujos uz visu .
Te jau vairs atliek tikai balsī smieties..
Bet kā tad ir ar to mūslaiku cilvēka garīgo cikliskumu, ko ?
1 komentārs:
Garīgais/emocionālais cikliskums? Ček.
Ierakstīt komentāru