*
jā, šī ir kopija no dr.lv dienagrāmatas.
Labu dienu !
Šodien ir tāda diena, kuras nosaukumu sinonīmu un skaidrojošajās vārdnīcās neievieto, bet visi zina, kas tā ir. Nu jā, dzimšanas diena.
Kopš iestājās pilngadība, līdz zināmam posmam būs vienalga, cik man gadu. Ir lieliska iespēja kārtējo reizi pasvinēt dzīvi. Un neprasiet to gadu daudzumu man, ja vien nav vitāli svarīgi un gribas izdarīt kādu priekšlaicīgu, uz stereotipiem un statistisku pieredzi balstītu spriedumu. Bet tas nu tā, uz katra paša sirdsapziņas.
Tuvojoties šai dienai, daudz domāju par savu vietu, izcelsmi, radu saitēm, ģimeni , audzināšanu.
Kā attīstībā esoša un briestoša sieviete, paskatījos sev apkārt. Un ko es ieraudzīju ?- tu jautāsi.
Es ieraudzīju to, cik fantastiskas sievietes man ir apkārt. Manas draudzenes un manas ģimenes sievietes.
Sievietes, ir gan galva, gan kakls, gan maigais pieskāriens un drošais solis reizē.
Sievietes, kas tiek galā pašas saviem spēkiem. Sievietes, kas māk gan skaldīt malku, noēvelēt durvis, saskrūvēt skapi, vadīt auto, kā arī labi gatavot, šūt, tīrīt, kārtot.
Sievietes, kas spēj rūpēties gan par sevi, gan citiem.
Un manas blakus sievietes ir unikālas un skaistas. Viņas ir gudras.
Sakiet, kā lai es neiedvesmojos- bioķīmiķe-laborante, grāmatvede, sociālantropoloģe, skolotāja, divas topošas arhitektes, topoša bioloģijas maģistre, kultūras vadības speciāliste.
Hei, tās ir MANAS sievietes. Manas vecmāmiņas, mamma, krustmāte, tante, māsīcas un draudzenes.
Es redzu, kā viņas dzīvo.
Es redzu, ka visa dzīve nav viens vienīgs rožu dārzs, un es redzu, kā viņas cīnās ar likteņa ērkšķiem. Uz zvaigznēm.
Katram jau tā zvaigznīte sava- lielāka un mazāka, tuvāka un tālāka.
Viņas, manas sievietes, ir tik stipras. Bet tikai stiprākajiem dod visgrūtākos pārbaudījumus.
Tā ir mana iedvesma, tas ir mans spēks un mana pārliecība. Šīs fantastiskās, gādīgās, dzīvespriecīgās, gudrās un skaistās sievietes.
Šodien, kad ir mana diena, es saku jums visām paldies.
Paldies, ka auklējāt mani, barojāt, skatījāties ar mani Mazo Nāriņu vismaz 3 reizes dienā. Paldies, ka kasījāt pēdiņas un pļāpājāt līdz aizmigām.
Paldies, ka pacietāt manus kašķus, paldies, ka piedevāt naivumu un muļķību.
Paldies, ka esat apskāviena balsts tajos brīžos, kad mana pasaule sašūpojas. Paldies, ka klausāties. Paldies, ka runājat. Paldies, ka svinat dzīvi kopā ar mani.
Paldies katrai no jums, jo katra man ir kaut ko iemācījusi.
Jūs esat pasaulē, jūs dzīvojat. Un arī es šeit esmu, nu jau 19 gadus 5stundas un 25 minūtes.
Mammu, visvairāk paldies Tev par mīlestību un spēku. Tu biji un esi stipra. It īpaši šajā pēdējā gadā. Un man tiešām nav ne jausmas, kā tu pārdzīvo man līdzi visus priekus un bēdas. To laikam saproti tikai tad, kad rokās turi savu bērniņu. (Neiztraucies, plāna kādu brīdi vēl nebūs )
Manas mīļās, es ceru, ka spēšu kādu dienu attaisnot jūsu ieguldīto laiku un emocijas.
Jūs mani iedvesmojat lielām lietām. Jūs mani iedvesmojat dzīvei.
Es MĪLU dzīvi. Un es MĪLU jūs !
Vairs jau nav nozīmes, vai pasaulē valda patriarhāts vai matriarhāts, bet katram mazam ezītim skaidrs, ka ar maigumu, spēku, mīlestību un šarmu pildīta Sieviete sagrozīs galvu visvīrišķīgākajam Vīrietim .
Par Sievietēm ! Priekā !
