Sveki, ļaudis, cilvēki, bērni.
Pēdējā laikā tā vairāk sanāk palasīt dažādas mākslas, kultūras kritikas (jo jāsāk mācīties no kāda ir, ja gribu tajā lauciņā bāzt savu degunu) . Bet fakts kā tāds, ka man uzsita asini lasītie vērtējumi par Jonsi albumu Go ( un šoreiz nebūs svarīgākais tas mūziķis, bet princips ) .
Tātad. Es neko nesaku pret brīva viedokļa paušanu, šajā gadījumā, par mūziku. Pašai sev jāizsaka publiskais rājiens un "fui" par kāda žanra vai mūziķa patikšanas/ nepatikšanas publisku kritizēšanu .
Fakts, ka ir kvalitātes kritēriji, kas lielā līmenī arī nosaka mākslinieka profesionalitāti un līmeni, kā arī ir izjūtu kritēriji, kas, protams, katram atšķirīgi un pēc tiem arī veidojas mūsu viedoklis par konkrētu lietu. Bet kur ar zelta burtiem ir rakstīts tas standarts, pēc kura kāds it kā speciālists var pateikt- šis mūzikas albums nav izdevies, nekam neder, gaidījām no viņa ko citu, gaidījām vairāk. Kur ir ?
Šo visu domu man patiprināja tvnet-ā izlasītā intervija ar Edgaru Rubeni ( Mona De Bo ). Un tiešām rodas jautājums- kā, nu tiešām- KĀ? ir iespējams šo sajūtu lidojumu, kas sintizējies skaņā, jebšu tautā un avotos saukts par mūziku, sistematizēt un klasificēt ? Nu labi, fiziski var, bet kāda tam morālā nozīmē ?
Un tā jau ir, par varītēm cenšamies katru mūziķi un viņa darbus nodefinēt, izsecināt fizikālās un ķīmiskās īpašības, sarakstīt reakciju vienādojumus ar sabiedrību , izlikt koeificentu secinājumus, uzlikti zīmodziņu un nolikt sistematizētā plauktā pie citiem. Un tad, kad šis māklsinieks(-i) nāk klajā ar ko pavisam jaunu, tad ārā no putekļiem tiek vilkts šis apzīmogojums un salīdzināts. Paveicas, ja attiecīgās instances to atzīst par vēl labāku esam, bet vēl jau ir variants, kad pasaka- nē, vecīt, šitas neder, šito pa radio nevar laist, neskan, šito nesapratīs, šitas neizklausās pēc tā, ko publika pieprasa, ar šito mēs nepelnīsim, vai arī nē, nē turies pie saviem standartiem un nemēģini te lekt acīs ar kaut ko jaunu.
Pff. Kā mani tracina tā standartu sistēma.Un pareizi jau mani mierina- ko tu ņemies un uztraucies, tas ir tikai viena slidīgā indivīda viedoklis. Ja tev patīk, tad viss ok. Klausies.
Es jau tikai cenšos audzināt savu gaumi, iepazīstot un aptverot personas, kurām uzticēts šo savu viedokli paust sabiedrībai. Bet ja viņu argumentācija un pamatojums ir šis pats- gaidījām kaut ko labāku!- tad kāda runa vēl par mākslas ( šeit- mūzikas) izjušanu un baudīšanu, tas vienīgais, ko dari, ir kaut kā "ūber kruta " gaidīšana un ar rāmju veidošana , tādējādi zaudējot jabkādu personīgo ojektivitāti, jebšu dvēseles reakciju uz dzirdēto/ redzēto.
Minētos rakstus varat lasīt šeit:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru