jāsmejas. kas tālāk ?

Šodien tīri evpatnēji, atliek tik uzsist sev pa pieri ar grāmatu un palūgt tēvam, lai uzsit pa pakausi.

Tātad. Ir uzausis rīts dienā, kad jākarto latviešu valodas un literatūras eksāmens. Es spirgta un bez stresa taisos, ņemos un perso, pārlasu Vāciešaa dzejas citātus, kas man nepieciešami domrakstam. Bez uztraukumiem. Atbrauc Karīna, uķina un mīļo mūsu jauno sunīti. Pa to laiku vācu pēdējās pekeles un atceros, ka man vajag pasi, lai mani pielaistu pie eksāmena. Khemm, domāju, ka nu man vairs nav īpaši jāskaidro, ka es pasi nevarēju atrast. Protams, pārraku istabā atrodošos kultūras slāni, pāris reizes kā minimums. Izvadīju somas, skapjus, aizgulti un tā tālāk. Protams, vizualizēju piektdienas skatu Swedbankā, kad sēžu pie bankas dāmas un taisu peristroiku kontos, un, jā, protams, redzu kā paņemu kaut kādu nožēlojamu līguma kopiju, bet pases liktenis man ir blek-autā. Jā, protams, mājās savu burtiski dārgo dokumentu neatradu,  cerēju, ka tomēr tas guļ siltajā lost and faund atvilknē bankā. Pie-brauc-skrējām tur-  nē-e, nav ! Stūūūulbi!

Vēl pastarpē jāpiemetina tas, ka eksāmenam par godu uzcirtusies zilā kleitiņā ar pieskaņotām zaļām istabas čībām. Ko, čībām?- tu teiksi ! Jā, steigā un satraukumā par pases un mana eksāmena litkeni, no mājas izgāju čībās. Labi, ka laicīgi attapos ( ne skolā , ha ) . Skolotāja Tīrmane teica, ka šādā gadījumā vēl normāli būtu, ja sapīstu zeķubikses, tā sacīt- pilnai laimei ! Ai, brrrriesmas .

Par pasi un eksāmenu. Nu tik gudra biju, ka uzreiz aigāju pēc izziņas, kas pierādītu manu identitāti un piederību skolai. Viss bumbās. Eksāmenā ielaida, uzrakstīju, galva lupatā, bet vismaz viss. Atsēdējām pie manis ar dāmām un uzpīpējām, un uzēdām, un uzdzērām tēju. Jā. Un suni izmīļojām !

Un, protams, kā jau paredzēju- pēc arheoloģisko izrakumu atkārtotas veikšanas istabas kultūras slānī, es pasi atradu laimīgi iekārtojušos starp-gult-galdes šķirbā. Kā teiktu Žūūb- kāds pārsteigums !

Tā vien gribas jautāt- Kas tālāk ?

Un tā vien gribas atkārtoti uzsist sev pa pieri un teikt- Anna, saņemies, tie ir eksāmeni ! Bet vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. 

Počemu prosta, jseļi možna složna ! ( kaut kā šitā mamma parasti saka )

Es esmu fōrša !