ceturtdiena, marts 04, 2010

Pirmais un dziļdomīgais...

Labvakar.

Jo ilgāk dzīvo, jo biežāk pieķer sevi sēžot un domājot.
Jo ilgāk dzīvo, jo arvien vairāk saproti, ka vienīgais, kam šajā pasaulē vari uzticēties, esi tu pats.
Es esmu egoiste un es ar to lepojos ! šovakar nu noteikti.
..jo... ? cenšoties darīt kā labāk citiem, tiec pieķerts tādā kā stulbā peļķes situācijā, kad ne vilks paēdis, ne kaza dzīve, bet tu ņem un stāvi kā duraks ar slapjām kājām.
stūlbi.
kaut kā tagad tendence celt suņa asti pašai. neesam mēs nekāda suga, pārāk tālu no tiem laikiem, no dabas esam prom. es dzīvoju viens ar savu pasauli lielajā pasaulē.
un ir vairākkārt pierādījies, ka ignorējot standartus, normas un kauna uznācienus, Kalns arī atnāk pie Muhameda, nevis Muhameds pie Kalna.
Nē, ļaudis, es jau jūs mīlu ( un mīlestība būs nākoša tēma, kuru apfilozofēšu), bet pienācis laiks pamīlēt sevi. ar sevi jau jāsāk.

pats uzcēla šķūnīti. pats pielaida uguni. pats "pažarniekus" izsauca.
kaut kā tā.

a.

1 komentārs:

Unknown teica...

vakar apcerēju, ka mēs ar to egoismu nu galīgi neesam pāris. bet varbūt tā kā vajadzētu saņemties un nokoļīt. tā būtu daudz drošāk un visādi "mhjā", ko jau Tu pateici.